Mana ģimene padevās Jaungada apņemšanās. Lūk, kāpēc arī jums vajadzētu

Es katru gadu esmu aizmirsis katru savu Jaungada apņemšanos un zinu, ka neesmu vienīgais. Es sāku ar labiem nodomiem, varbūt pat ieguldu mērķī, piemēram, jaunā sporta zāles abonementā. Bet līdz pavasara atnākšanai dzīve ir pārņēmusi virsroku un šie mērķi nokrīt.

Var būt neizdevās Jaungada apņemšanās ir saistīts ar optimisma samazināšanos, kas uzliesmo tik augstu brīdī, kamēr Vecgada vakara balle nokrīt fonā. Vai arī tā varētu būt tikai mūsu daba - aizmirst tos solījumus, ko dodam paši.

Viens kopīgs padoms, ko esmu dzirdējis gadu gaitā, ir pieņemt mazas, sasniedzamas rezolūcijas. Diemžēl pat daudzi no tiem tiktu ignorēti, tiklīdz daži no maniem sarakstiem tiktu atzīmēti, līdz es mainītu veidu, kā es tuvojos sava Jaungada mērķu uzstādīšanai.

Bērni un rezolūcijas

Pieaugot maniem bērniem, viņi sāka domāt par savām apņēmībām, kas man lika aizdomāties par vilšanos, ko izjutu sevī katru gadu, kad neizdevās satikt savējos. Vai es tiešām gribēju, lai mani bērni saskaras ar tādām pašām izjūtām?

Protams, nē! Kas man lika domāt par citu veidu, kā tam pieiet. Tas noveda pie tradīcijas, ar kuru es labprāt dalītos, un mēs turpinām to īstenot piecus gadus.

Celtniecības ieradumi, nevis apņemšanās

Ideja ir vienkārša: katru mēnesi mēs ar ģimeni apsēdāmies un noteicām vienu iezīmi, uz kuru mēs šajā mēnesī vēlamies koncentrēties kā ģimene. Mēs izvēlējāmies tādus, kas palīdzētu mums augt kā cilvēkiem neatkarīgi no tā, kas varētu būt šī mēneša uzmanības centrā.

Piemēram, novembrī mēs vēlējāmies strādāt, lai būtu pateicīgi. Tāpēc mēs brīvprātīgi piedalījāmies kā ģimene vietējā resursu centrā bezpajumtniekiem un aizbēgušiem pusaudžiem. Mēs pavadījām dienu kopā ar viņiem, pagatavoja un pasniedza ēdienu un runāja ar viņiem. Tas bija vaļā acis.

Šomēnes mēs esam izvēlējušies būt vairāk klātesoši viens ar otru, nevis tērēt tik daudz naudas uz dāvanām. Tāpēc mēs kopā gatavojam dāvanas visai ģimenei un draugiem, skatāmies brīvdienu filmas, dodamies slēpot - būtībā pavadām vairāk laika kā ģimene un veidojam paliekošas atmiņas.

Tas ir ne tikai padarījis mūs laimīgākus cilvēkus, bet arī uzlabojis mūsu kā ģimenes vienības saikni labāka komunikācija. Mēs spējam vairāk izpausties, būt godīgāki un vienkārši meklēt viens otra sabiedrību. Laikā, kad tik daudz pusaudžu attālinās, manējie tuvojas, vienlaikus nostiprinot savu neatkarības sajūtu.

Atteikšanās no jaungada apņemšanās un koncentrēšanās uz ģimenes mērķiem ir bijusi viena no labākajām lietām, ko es - un mana ģimene - varēju darīt.